Vai konkurences aizlieguma nosacījums pēc franšīzes līguma beigām ir spēkā?

Konkurences ierobežojuma jeb tā saukto neconkurēšanas klauzulu spēkā esamību pēc līguma izbeigšanas Latvijas tiesībās vērtē, ņemot vērā gan vispārējos Civillikuma principus par līgumu brīvību, gan Konkurences likuma normas, kas aizliedz nesamērīgus tirgus ierobežojumus, kā arī konstitucionālo tiesību uz nodarbošanās brīvību aspektu. Lai šāds ierobežojums būtu spēkā esošs un izpildāms, tam parasti jāatbilst samērīguma principam trīs galvenajos aspektos — teritoriālajam apjomam, darbības jomas apjomam un laika periodam, un tiem visiem jābūt objektīvi pamatotiem ar franšīzes devēja leģitīmajām interesēm, piemēram, komercnoslēpuma vai zīmola reputācijas aizsardzību, nevis vienkārši vispārēju vēlmi novērst konkurenci. Ierobežojums, kas aptver visu valsts teritoriju un ilgst veselus divus gadus, praksē var tikt uzskatīts par nesamērīgu, īpaši, ja jūsu franšīzes darbība faktiski notika ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, vienā pilsētā vai reģionā, jo nav skaidrs pamatojums, kāpēc ierobežojums jāattiecina uz visu valsti, kur jums nekad nav bijusi klientu bāze vai piekļuve komercnoslēpumiem. Ja plānojat sākt jaunu biznesu, ieteicams vispirms rūpīgi izvērtēt, cik lielā mērā jaunā darbība faktiski pārklājas ar iepriekšējo franšīzes darbību un vai tā izmanto konkrētus franšīzes devēja komercnoslēpumus vai zīmola elementus, jo tas ietekmē risku novērtējumu. Ieteicams pirms jaunā biznesa sākšanas konsultēties ar juristu, lai izvērtētu konkrētā ierobežojuma spēkā esamību tiesas ceļā, jo, ja franšīzes devējs vēlāk cels prasību par klauzulas pārkāpumu, tiesai būs jāizvērtē, vai konkrētais ierobežojums patiešām ir samērīgs, vai arī tas ir daļēji vai pilnībā spēkā neesošs kā pārmērīgs tirdzniecības brīvības ierobežojums.