Atbilde datums: 22.06.2026
Civillikums paredz konkrētus noteikumus par kaimiņu tiesībām, kas regulē situācijas, kad viena īpašnieka rīcība vai objekti, tostarp koki un to saknes vai zari, rada negatīvu ietekmi uz blakus esošo īpašumu, un šie noteikumi ir vērsti uz taisnīga līdzsvara nodrošināšanu starp abu kaimiņu tiesībām brīvi izmantot savu īpašumu. Konkrēti attiecībā uz kokiem likums parasti paredz, ka, ja koka zari vai saknes pāraug kaimiņa zemes gabala robežā un rada tur reālu kaitējumu vai būtiskus traucējumus, skartajam kaimiņam ir tiesības pieprasīt to nogriešanu, un, ja otrs īpašnieks to nedara saprātīgā termiņā pēc pieprasījuma, skartajam kaimiņam pašam ir tiesības nogriezt tos zarus vai saknes, kas atrodas viņa zemes robežās, lai gan par pašu koku kopumā, kas atrodas kaimiņa zemē, lēmumus principā pieņem koka īpašnieks. Attiecībā uz jau nodarīto kaitējumu, piemēram, sabojāto bruģi sakņu dēļ, jums ir tiesības prasīt no kaimiņa zaudējumu atlīdzību saskaņā ar vispārējiem Civillikuma noteikumiem par atbildību par kaitējumu, ko radījusi viņa īpašumā esoša lieta, ja pierādāt cēlonisko sakaru starp koka saknēm un radušos bojājumu, piemēram, ar fotofiksācijām un, ja nepieciešams, būvspeciālista atzinumu. Pirmais praktiskais solis ir nosūtīt kaimiņam rakstisku, formālu pretenziju, kurā aprakstāt konstatēto kaitējumu, pievienojat pierādījumus un pieprasāt gan bojājuma novēršanu, gan atlīdzību, kā arī brīdinot par tiesībām vērsties tiesā, ja situācija netiek risināta. Ja kaimiņš turpina atteikties sadarboties, varat celt prasību tiesā gan par zaudējumu atlīdzību, gan par pienākuma uzlikšanu novērst turpmāko kaitējumu, piemēram, apgriežot pārmērīgi izaugušos zarus vai saknes.