Vai ārstam jāinformē pacients par visiem riskiem pirms operācijas?

Pacientu tiesību likums Latvijā nosaka, ka pacientam ir tiesības uz informētu piekrišanu, kas nozīmē, ka pirms jebkādas ārstniecības procedūras, īpaši invazīvas, piemēram, operācijas, ārstam ir pienākums sniegt pacientam pietiekamu informāciju, lai viņš varētu apzināti izlemt, vai piekrist ierosinātajai ārstēšanai. Šī informācija saskaņā ar likumu ietver diagnozi, ierosinātās ārstēšanas mērķi, būtību un norisi, kā arī, kas ir īpaši svarīgi jūsu jautājumam, iespējamos riskus un komplikācijas, kas var rasties konkrētās procedūras rezultātā, un ārsta pienākums šeit ir informēt par tiem riskiem, kas ir pietiekami nozīmīgi vai statistiski ticami, lai saprātīgs pacients tos vēlētos zināt, pieņemot lēmumu. Tas praktiski nenozīmē, ka ārstam jāuzskaita absolūti visi teorētiski iespējamie, arī ārkārtīgi reti sastopamie riski, kas varētu novest pie pārmērīgi garas un pat mulsinošas informācijas plūsmas, kas faktiski kavētu, nevis veicinātu apzinātu lēmumu pieņemšanu, taču būtiskiem, pat retākiem, bet nopietniem riskiem, piemēram, tādiem, kas varētu radīt paliekošu kaitējumu veselībai, ārstam ir jābūt informētam pacientam par tiem. Standarts, ko piemēro, izvērtējot informēšanas pienākuma pienācīgu izpildi, parasti ir tas, vai saprātīgs pacients jūsu vietā, saņemot šo informāciju, būtu pieņēmis citu lēmumu, vai arī, vai konkrētais pacients pats ir tieši jautājis par kādu specifisku risku, kas ārstam būtu jāizskaidro pat tad, ja tas nav statistiski ļoti izplatīts. Ja jums ir konkrētas bažas par kādu specifisku risku, kas jūsu situācijā šķiet īpaši aktuāls, piemēram, sakarā ar jūsu veselības vēsturi vai citu ārstēšanu, kuru saņemat vienlaikus, ieteicams par to tieši pajautāt ārstam pirms piekrišanas došanas, jo tas dod ārstam skaidru iespēju un pienākumu sniegt jums specifisku, jūsu situācijai relevantu informāciju, nevis tikai vispārīgu standarta risku sarakstu.