Atbilde datums: 06.08.2026
Šo divu darījumu struktūru izvēle ir viens no būtiskākajiem lēmumiem jebkurā uzņēmuma iegādes darījumā, jo tās rada ļoti atšķirīgas juridiskās un praktiskās sekas gan pircējam, gan pārdevējam. Daļu pirkuma gadījumā jūs iegādājaties pašu uzņēmuma juridisko personu, tas ir, tā kapitāla daļas, kas nozīmē, ka kopā ar uzņēmumu jūs pārņemat pilnīgi visas tā tiesības un saistības, tostarp jau esošos līgumus ar klientiem un piegādātājiem, kas parasti automātiski turpinās bez nepieciešamības tos pārslēgt, taču vienlaikus jūs pārņemat arī visus, iespējams, jums nezināmus riskus, tostarp iespējamas nezināmas saistības, tiesas prāvas vai nodokļu problēmas, kas radušās pirms jūsu iegādes, ja vien pirkuma līgumā nav iekļautas atbilstošas garantijas un atbildības sadales klauzulas. Aktīvu pirkuma gadījumā jūs iegādājaties konkrētus, atsevišķi nosauktus uzņēmuma aktīvus, piemēram, iekārtas, preču zīmes, klientu datubāzi vai konkrētus līgumus, bet pati juridiskā persona ar tās vēsturiskajām saistībām paliek pie pārdevēja, kas nozīmē, ka jūs kā pircējs iegūstat lielāku kontroli pār to, kādus tieši aktīvus un saistības jūs pārņemat, ievērojami samazinot risku pārņemt nezināmas vēsturiskas saistības. Tomēr aktīvu pirkumam ir arī savi trūkumi, tostarp nepieciešamība atsevišķi pārslēgt vai vienoties par esošo līgumu, tostarp darba līgumu, nodošanu jaunajam īpašniekam, kas var būt laikietilpīgāk un dažos gadījumos prasīt trešo pušu piekrišanu. Izvēle starp šīm divām struktūrām parasti ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma riska profila, kas atklājas veicot due diligence, kā arī no nodokļu apsvērumiem, kas var atšķirties abās struktūrās, tāpēc pirms galīgā lēmuma pieņemšanas stingri ieteicams konsultēties gan ar komerctiesību juristu, gan nodokļu konsultantu.