Atbilde datums: 03.08.2026
Ārstniecības personas atbildību par pacientam nodarīto kaitējumu, kas radies nepareizas vai nepietiekami kvalitatīvas ārstniecības rezultātā, regulē gan Ārstniecības likums, gan Pacientu tiesību likums, kā arī vispārējie Civillikuma noteikumi par atbildību par nodarīto kaitējumu, un Latvijā pastāv arī īpaša sistēma, kas atvieglo pacientiem šādu strīdu risināšanu, neejot uzreiz garā un dārgā tiesas procesā. Pirmais praktiskais solis parasti ir vēršanās Veselības inspekcijā, kas ir kompetentā valsts iestāde ārstniecības kvalitātes un pacientu tiesību ievērošanas uzraudzībai, un kurai var iesniegt sūdzību par iespējamu ārstniecības kļūdu, pievienojot visu pieejamo medicīnisko dokumentāciju un aprakstot notikušo pēc iespējas detalizētāk, tostarp precīzus datumus un simptomus, kas radās pēc operācijas. Veselības inspekcija var veikt izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek pieaicināti neatkarīgi medicīnas eksperti, lai izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā ir ievēroti medicīnas nozarē pieņemtie ārstēšanas standarti un vai radušās komplikācijas ir saistītas ar ārstniecības kļūdu vai arī tās ir attiecināmas uz zināmiem, no ārstēšanas kvalitātes neatkarīgiem riska faktoriem, kas raksturīgi konkrētajai operācijai vai pacienta individuālajai situācijai. Ja izmeklēšana apstiprina ārstniecības kļūdas faktu, jums ir tiesības prasīt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kas var ietvert gan ārstēšanas izdevumus, gan negūtos ienākumus, ja komplikācijas ietekmējušas jūsu darbspēju, gan morālā kaitējuma atlīdzību par ciešanām, ko radījusi neatbilstošā ārstniecība. Papildus vai kā alternatīvu vēršanās gadījumam Veselības inspekcijā, jums ir tiesības tieši celt civilprasību tiesā pret ārstniecības iestādi vai konkrēto ārstu, pieprasot zaudējumu atlīdzību, taču šādā gadījumā jums pašam būs jāpierāda kļūdas fakts un cēloniskais sakars ar radušos kaitējumu, kas parasti prasa neatkarīgu medicīnas ekspertīzi, tāpēc ieteicams šo procesu veikt kopā ar juristu, kas specializējas medicīnas tiesību jomā.