Vai franšīzes līgumā drīkst noteikt fiksētu tālākpārdošanas cenu?

Vertikālo cenu noteikšanu, tas ir, ražotāja vai franšīzes devēja mēģinājumu noteikt fiksētu tālākpārdošanas cenu saviem izplatītājiem vai franšīzes ņēmējiem, Konkurences likums un attiecīgā Eiropas Savienības konkurences tiesību prakse principā uzskata par vienu no smagākajiem vertikālo attiecību ierobežojumiem, kas parasti ir aizliegts neatkarīgi no pušu tirgus daļas, jo tas atņem franšīzes ņēmējiem iespēju konkurēt cenu ziņā un var novest pie mākslīgi paaugstinātām patērētāju cenām. Tas nozīmē, ka jūs kā franšīzes devējs, visticamāk, nevarat likumīgi uzlikt franšīzes ņēmējiem saistošu pienākumu ievērot tieši jūsu noteikto fiksēto pārdošanas cenu, un šāda klauzula franšīzes līgumā, ja tā tiktu pārbaudīta, visticamāk, tiktu atzīta par spēkā neesošu un pretrunā ar konkurences tiesībām. Tomēr pastāv arī likumīgas alternatīvas, kas ļauj jums saglabāt zināmu kontroli pār cenu politiku, nepārkāpjot konkurences tiesības — piemēram, jūs varat noteikt tā saukto ieteicamo mazumtirdzniecības cenu, kas franšīzes ņēmējiem nav obligāti jāievēro, bet kas kalpo kā orientieris, vai arī noteikt maksimālo, nevis minimālo vai fiksēto cenu, kas ir vieglāk pamatojams ar leģitīmām interesēm nodrošināt, ka patērētāji netiek maldināti ar pārmērīgi augstām cenām. Papildus, ja jūsu franšīzes tīkls ir salīdzinoši neliels un neaizņem būtisku tirgus daļu, var pastāvēt zināmi izņēmumi saskaņā ar tā saukto de minimis noteikumu, taču fiksētu minimālo cenu noteikšana parasti tiek uzskatīta par pārkāpumu neatkarīgi no tirgus daļas kā tā sauktais smagais ierobežojums. Ņemot vērā šīs jomas juridisko sarežģītību un iespējamās nopietnās sekas, tostarp ievērojamus naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, stingri ieteicams pirms šādas klauzulas iekļaušanas franšīzes līgumā konsultēties ar konkurences tiesību jomas juristu.