Vai darba devējs drīkst nemaksāt piemaksu par virsstundu darbu?

Darba likums skaidri nosaka, ka virsstundu darbs, tas ir, darbs, kas tiek veikts virs darba līgumā vai darba grafikā noteiktā normālā darba laika, ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos un tikai ar darbinieka rakstisku piekrišanu, izņemot dažus likumā tieši noteiktus izņēmumus, un par šādu darbu darbiniekam pienākas piemaksa, kas nav mazāka par simts procentiem no viņa stundas vai dienas algas likmes, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka piemaksa. Apgalvojums, ka virsstundu darbs vienkārši «ietilpst amata pienākumos» bez papildu apmaksas, principā ir pretrunā ar likumu, izņemot ļoti specifiskus gadījumus, kad darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite ar atbilstošu kompensāciju citā formā, kas tomēr arī jāatspoguļo darba laika uzskaites dokumentos. Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt nostrādāto darba laiku, tostarp virsstundas, un šī uzskaite ir jums pieejama pēc pieprasījuma. Ja darba devējs atsakās maksāt par jau nostrādātajām virsstundām, pirmais solis ir rakstisks pieprasījums darba devējam, kurā norādāt konkrētus datumus un nostrādāto papildu laiku, pēc iespējas balstoties uz saviem pierakstiem, elektroniskā pasta saraksti par uzdevumiem ārpus darba laika vai citiem objektīviem pierādījumiem. Ja darba devējs joprojām atsakās, varat vērsties Valsts darba inspekcijā ar sūdzību, kā arī celt prasību tiesā par nesamaksātās darba samaksas piedziņu, kur likums šādos strīdos paredz salīdzinoši garu, trīs gadu noilguma termiņu prasību celšanai.