Kāda ir atšķirība starp šķīrējtiesu un vispārējās jurisdikcijas tiesu?

Šķīrējtiesa Latvijā, ko regulē Šķīrējtiesu likums, ir alternatīvs strīdu izšķiršanas veids, kurā puses vienojas nodot savu strīdu privātas, nevis valsts tiesu sistēmas ietvaros darbojošās institūcijas izskatīšanai, un šai izvēlei ir vairākas praktiskas atšķirības salīdzinājumā ar vispārējās jurisdikcijas tiesu, kuras ir vērts izprast pirms līguma parakstīšanas vai strīda risināšanas uzsākšanas. Viena no galvenajām atšķirībām ir process ātrums — šķīrējtiesas process parasti ir ievērojami ātrāks nekā vispārējās tiesas process, jo tam nav tik daudz procesuālo formalitāšu un vairāku instanču pārsūdzības iespēju, kas raksturīgas valsts tiesu sistēmai, kur lieta var iziet cauri pirmās instances tiesai, apelācijai un kasācijai, kas var ievērojami pagarināt kopējo procesa ilgumu. Otra būtiska atšķirība ir konfidencialitāte — šķīrējtiesas process un tā rezultāts parasti ir konfidenciāls, kas var būt īpaši svarīgi komerciāliem strīdiem, kur puses nevēlas publiskot sensitīvu biznesa informāciju, savukārt vispārējās tiesas procesi principā ir publiski pieejami. Trešā svarīga atšķirība ir šķīrējtiesnešu izvēle — šķīrējtiesas procesā puses bieži var izvēlēties šķīrējtiesnešus ar specifiskām zināšanām konkrētajā nozarē vai jautājumā, kas var novest pie kompetentāka lēmuma sarežģītos, tehniskos strīdos, salīdzinājumā ar vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem, kuriem parasti nav specializācijas šaurās komerciālās jomās. Tomēr ir svarīgi zināt arī trūkumus — šķīrējtiesas nolēmumu pārsūdzības iespējas ir ļoti ierobežotas, praktiski tikai procesuālu pārkāpumu gadījumos, nevis pēc būtības, kas nozīmē, ka, ja šķīrējtiesa pieņem jums nelabvēlīgu lēmumu, jūsu iespējas to apstrīdēt ir daudz šaurākas nekā vispārējā tiesā, kur pastāv pilnvērtīga apelācijas iespēja. Ja jūsu līgumā jau ir iekļauta šķīrējtiesas klauzula, tā principā ir saistoša, un, ja rodas strīds, jums būs jāvēršas tieši šķīrējtiesā, nevis vispārējā tiesā, izņemot ļoti retus gadījumus, kad šķīrējtiesas klauzula pati var tikt apstrīdēta kā spēkā neesoša.