Atbilde datums: 03.07.2026
Latvijas likums, kas regulē preses un citu masu informācijas līdzekļu darbību, kā arī vispārējie Civillikuma principi par personas goda un cieņas aizsardzību, paredz konkrētu tiesisko mehānismu, kā persona, par kuru publicēta nepatiesa informācija, var panākt tās labojumu vai atspēkojumu. Konkrēti, likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem paredz, ka personai, par kuru medijā publicēta informācija, kas neatbilst patiesībai un aizskar tās godu vai cieņu, ir tiesības pieprasīt no attiecīgā medija atspēkojuma publicēšanu, un medijam ir pienākums to darīt noteiktā termiņā un līdzīgā veidā, kādā tika publicēta sākotnējā, nepatiesā informācija, lai nodrošinātu, ka atspēkojums sasniedz līdzīgu auditoriju kā sākotnējais raksts. Pirmais praktiskais solis ir sagatavot rakstisku pieprasījumu medijam, kurā precīzi norādāt, kura konkrētā informācija rakstā ir nepatiesa, un sniedzat pareizu, patieso informāciju, kā arī pieprasāt konkrētu atspēkojuma vai labojuma publicēšanu, atsaucoties uz attiecīgajām likuma normām. Ja medijs atsakās publicēt atspēkojumu vai nesniedz atbildi noteiktā termiņā, jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par atspēkojuma publicēšanas piespiedu nodrošināšanu, kā arī, ja nepatiesā informācija ir radījusi jums būtisku kaitējumu, par morālā kaitējuma atlīdzību saskaņā ar Civillikuma vispārējiem noteikumiem par goda un cieņas aizskārumu. Šādā tiesvedībā jums būs jāpierāda gan tas, ka publicētā informācija patiešām neatbilst patiesībai, gan tas, kāds konkrēts kaitējums jums radies šīs publikācijas rezultātā, tāpēc ieteicams jau iesnieguma sagatavošanas stadijā vākt pierādījumus, kas apstiprina patieso situāciju un atspēko nepatiesos apgalvojumus. Ņemot vērā šo lietu specifiku un iespējamo sarežģītību, saistītu ar vārda brīvības un personas tiesību līdzsvarošanu, ieteicams konsultēties ar juristu, kas specializējas mediju tiesību jomā.