Atbilde datums: 31.08.2026
Patentu likums Latvijā paredz īpašu regulējumu attiecībā uz tā sauktajiem dienesta izgudrojumiem, tas ir, izgudrojumiem, kas radīti, darbiniekam pildot savus darba pienākumus vai izpildot konkrētu darba devēja uzdevumu, un šis regulējums nosaka, ka tiesības uz šādu izgudrojumu, tostarp tiesības to patentēt, principā pieder darba devējam, kas atbilst jūsu situācijai, kur patents tiek reģistrēts uz uzņēmuma vārda. Tomēr, atšķirībā no vispārējā pieņēmuma, ka darbinieks par dienesta izgudrojumu nesaņem neko papildus savai regulārajai algai, likums tieši paredz izgudrotāja tiesības uz taisnīgu atlīdzību par dienesta izgudrojumu, ja darba devējs no tā gūst komerciālu labumu, kas var izpausties gan kā tieša patenta izmantošana ražošanā, gan kā licencēšana trešajām personām, gan citi ieņēmumu veidi, kas saistīti ar izgudrojuma komercializāciju. Šīs atlīdzības apmēra un izmaksas kārtības precīzus nosacījumus likums parasti atstāj noteikt vai nu darba līgumā, vai atsevišķā vienošanās starp darbinieku un darba devēju, kas var tikt noslēgta arī pēc izgudrojuma radīšanas, un, ja šāda vienošanās nepastāv vai tā nav pietiekami skaidra, likums paredz vispārīgākus kritērijus taisnīgas atlīdzības noteikšanai, ņemot vērā izgudrojuma komerciālo vērtību un labumu, ko tas radījis darba devējam. Ja jūsu darba līgumā šis jautājums nav skaidri regulēts, ieteicams vērsties pie darba devēja ar konkrētu priekšlikumu par atlīdzības apmēru, atsaucoties uz Patentu likuma normām par izgudrotāja tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, un, ja iespējams, sniedzot argumentētu novērtējumu par patenta radīto vai potenciālo komerciālo labumu uzņēmumam. Ja darba devējs atsakās apspriest šo jautājumu vai piedāvātā atlīdzība šķiet acīmredzami nesamērīga ar patenta radīto labumu, jums ir tiesības celt prasību tiesā par taisnīgas atlīdzības noteikšanu un piedziņu, kur var būt nepieciešams neatkarīgs ekspertu vērtējums par patenta komerciālo vērtību, tāpēc ieteicams šajā jautājumā konsultēties ar intelektuālā īpašuma tiesību juristu.