Vai šķīrējtiesas nolēmumu var pārsūdzēt vispārējā tiesā?

Šķīrējtiesu likums Latvijā paredz, ka šķīrējtiesas nolēmums pēc būtības ir galīgs un nav pārsūdzams tādā pašā izpratnē, kā to varētu darīt ar vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu, kur pastāv pilnvērtīga apelācijas un kasācijas iespēja izvērtēt gan faktiskos, gan tiesiskos jautājumus no jauna. Šis ierobežojums ir apzināta šķīrējtiesas procesa iezīme, jo viens no galvenajiem šķīrējtiesas priekšrocību iemesliem ir process ātrums un galīgums, ko nebūtu iespējams sasniegt, ja katru nolēmumu varētu pilnībā pārskatīt vispārējā tiesā tāpat kā parastu spriedumu. Tomēr likums paredz ierobežotu iespēju vērsties vispārējā tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas nolēmuma atcelšanu, taču šī iespēja ir pieejama tikai ļoti šauros, konkrēti likumā uzskaitītos gadījumos, kas galvenokārt saistīti ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem, nevis ar nepiekrišanu nolēmuma būtībai vai lietas faktu izvērtējumam. Tipiski pamati nolēmuma atcelšanai ietver situācijas, kad šķīrējtiesas līgums bijis spēkā neesošs, kad puse nav bijusi pienācīgi informēta par procesu un tādēļ nav varējusi izmantot savas tiesības, kad nolēmums pārsniedz šķīrējtiesas līgumā noteikto strīda robežu, vai kad šķīrējtiesas sastāvs vai process ir bijis pretrunā ar pušu vienošanos vai likuma imperatīvajām normām, kā arī gadījumos, kad nolēmums ir acīmredzami pretrunā ar Latvijas sabiedrisko kārtību. Tas nozīmē, ka jūsu vienkārša nepiekrišana šķīrējtiesas veiktajam lietas apstākļu vērtējumam, pat ja jūs uzskatāt to par nepareizu, visticamāk, nebūs pietiekams pamats nolēmuma atcelšanai, jo tiesa, izskatot šādu pieteikumu, principā nepārvērtē lietas būtību no jauna, bet tikai pārbauda, vai nav pieļauti iepriekš minētie procesuālie vai formālie pārkāpumi. Ja jums tomēr ir konkrēti pierādījumi par kādu no šiem šaurajiem pamatiem, piemēram, ka process bijis būtiski netaisnīgs procesuālā ziņā, ieteicams konsultēties ar juristu, lai izvērtētu, vai jūsu konkrētajā gadījumā pastāv reāls pamats šādam pieteikumam, ņemot vērā, ka šis ir izņēmuma, nevis ierasts tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret šķīrējtiesas nolēmumiem.