Vai laulātajam bez testamenta ir tiesības mantot visu otra laulātā mantu?

Civillikumā noteiktā likumiskā mantošanas kārtība paredz konkrētu mantinieku šķiru sistēmu, kurā laulātā mantošanas tiesības un daļas apmērs ir atkarīgs no tā, kuras šķiras mantinieki papildus laulātajam vēl pastāv. Ja mirušajam nav bērnu vai citu lejupējo radinieku, kas būtu pirmās šķiras mantinieki, mantošana pāriet uz otro šķiru, kurā ietilpst mirušā vecāki un brāļi un māsas, un jūsu vīra vecāki, tā kā viņi ir dzīvi, ietilpst tieši šajā otrajā mantinieku šķirā. Attiecībā uz laulātā mantošanas tiesībām, ja mantojumā piedalās otrās šķiras mantinieki, tas ir, vecāki, laulātajam saskaņā ar Civillikumu pienākas puse no mantojuma, savukārt otra puse tiek sadalīta starp otrās šķiras mantiniekiem, tas ir, jūsu vīra vecākiem, ja viņi abi ir dzīvi, vienādās daļās starp viņiem. Tas nozīmē, ka jūsu situācijā jums kā laulātajai, visticamāk, pienākas puse no mantojuma, bet otra puse tiks sadalīta starp jūsu vīra vecākiem, ja abi ir dzīvi, vai pilnībā vienam no viņiem, ja otrs jau ir miris. Šis regulējums atšķiras no situācijas, kad pastāv pirmās šķiras mantinieki, tas ir, bērni, jo tad laulātā daļa parasti tiek noteikta atšķirīgi, ņemot vērā lielāku kopīgo mantinieku skaitu. Lai precīzi noteiktu mantojuma masu un veiktu formālo sadali, jums kopā ar vīra vecākiem jāvēršas pie zvērināta notāra, kas kārtos mantojuma lietu, un ir vērts arī ņemt vērā, ka daļa no kopīgi ar vīru iegūtās mantas laulības laikā, atkarībā no laulāto mantiskā režīma, jau var piederēt jums kā jūsu daļa no laulāto kopīgās mantas neatkarīgi no mantošanas procesa, un tikai vīra daļa no šīs kopīgās mantas, kā arī viņa atsevišķā manta, ietilpst mantojuma masā, kas tiek sadalīta ar mantošanas noteikumiem.