Atbilde datums: 25.08.2026
Latvijas Civillikums, atšķirībā no dažām citām tiesību sistēmām, kur pastāv pilnīga testēšanas brīvība, paredz tā saukto neatņemamo daļu jeb obligāto mantojuma daļu institūtu, kas aizsargā noteiktu tuvāko radinieku, tostarp bērnu, tiesības saņemt vismaz daļu no mantojuma pat tad, ja testamentā viņi ir tieši izslēgti vai viņiem novēlēta mazāka daļa. Konkrēti likums paredz, ka lejupējiem radiniekiem, tostarp bērniem, pienākas neatņemamā daļa, kas parasti ir puse no tās daļas, kāda viņiem pienāktos, ja mantošana notiktu bez testamenta pēc likumiskās kārtības, un šī neatņemamā daļa ir aizsargāta neatkarīgi no jūsu testamentā izteiktās gribas pilnībā izslēgt konkrēto bērnu. Tas nozīmē, ka, pat ja jūsu testamentā tiešā tekstā noteiksiet, ka konkrētais bērns nemanto neko, viņam saglabāsies tiesības prasīt savu neatņemamo daļu, izņemot ļoti ierobežotus, likumā tieši noteiktus izņēmuma gadījumus, kad mantinieku var atzīt par mantojuma nevērtu, piemēram, ja viņš ir izdarījis smagu noziedzīgu nodarījumu pret jums vai citiem tuviniekiem, vai citus līdzīgi smagus pamatus, kas jāizvērtē un jāpierāda katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. Ja jūsu attiecības ar konkrēto bērnu ir sarežģītas, bet nesasniedz šo likumā noteikto smagā pamata slieksni, jūs varat testamentā novēlēt viņam mazāku daļu nekā citiem bērniem, taču nevarēsiet pilnībā liegt viņam neatņemamo daļu, un jebkurš mēģinājums to darīt, visticamāk, novedīs pie tā, ka izslēgtais bērns pēc jūsu nāves cels prasību tiesā par savas neatņemamās daļas piedziņu, kas var novest pie ilgstoša un konfliktējoša tiesas procesa starp jūsu bērniem. Ja vēlaties šo situāciju risināt pēc iespējas skaidrāk, ieteicams konsultēties ar mantošanas tiesību juristu, lai izprastu precīzu neatņemamās daļas apmēru un iespējamās alternatīvas jūsu konkrētajai situācijai.