Kā notiek mantojuma sadale, ja mirušais nav atstājis testamentu?

Ja mirušais nav atstājis testamentu, mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā noteikto likumisko mantošanas kārtību, kas paredz konkrētu mantinieku šķiru sistēmu, nosakot, kuras personas un kādā secībā ir tiesīgas mantot. Pirmajā mantinieku šķirā ietilpst mirušā bērni un viņu pēcnācēji, kā arī laulātais, kas nozīmē, ka jūs kopā ar māsu kā tēva bērni esat pirmās šķiras mantinieki un mantosiet vienādās daļās, ja vien nepastāv citi pirmās šķiras mantinieki, piemēram, citi bērni no citām attiecībām, par kuriem jums varētu nebūt zināms, bet kuriem arī būtu tiesības uz daļu no mantojuma. Tā kā jūsu māte, kas būtu bijusi laulātā mantiniece, jau ir mirusi pirms tēva, viņas mantojuma daļa neietekmē jūsu un māsas mantojuma daļas šajā konkrētajā mantojumā, jo mantojumu sadala starp dzīvajiem mantiniekiem attiecīgajā šķirā. Process formālai mantojuma nokārtošanai sākas ar vēršanos pie zvērināta notāra, kurš ir atbildīgs par mantojuma lietas kārtošanu Latvijā, un jums kopā ar māsu jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, tostarp miršanas apliecība, dokumenti, kas apliecina jūsu radniecību ar mirušo, kā arī informācija par mantojuma masā ietilpstošo mantu, tostarp nekustamo īpašumu, bankas kontiem un citiem aktīviem. Notārs pēc visu nepieciešamo dokumentu pārbaudes izsniedz mantojuma apliecību, kas apliecina jūsu un māsas mantošanas tiesības un kalpo kā juridiskais pamats, lai pārreģistrētu mantoto īpašumu, piemēram, nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, uz jūsu vārdiem. Ir svarīgi zināt, ka mantojuma pieņemšanai un attiecīgā iesnieguma iesniegšanai notāram pastāv noteikts termiņš, tāpēc ieteicams nekavēt šī procesa uzsākšanu.