Atbilde datums: 21.08.2026
Autortiesību likums paredz konkrētus izņēmumus no ekskluzīvajām autortiesībām, kas ļauj noteiktos apstākļos izmantot aizsargātus darbus bez autora atļaujas un bez atlīdzības maksāšanas, un viens no visbiežāk piemērotajiem izņēmumiem tieši ir citēšana zinātniskos, kritiskos, informatīvos vai izglītojošos nolūkos. Lai citēšana būtu likumīga, jāievēro vairāki nosacījumi — citātam jābūt samērīgam apjomā salīdzinājumā ar oriģinālo darbu un ar to nolūku, kādam tas tiek izmantots, tas ir, nedrīkst citēt tik apjomīgu daļu, ka tas faktiski aizstāj vajadzību iegādāties vai izlasīt pašu oriģinālo darbu, tam jābūt precīzi atspoguļotam, negrozot autora domu, un obligāti jānorāda avots, tostarp autora vārds un darba nosaukums, ko jūs, kā minat, jau plānojat darīt. Ja jūsu izmantotais citāts ir īss, skaidri iezīmēts kā citāts, un kalpo konkrētam mērķim, piemēram, ilustrēt vai pamatot jūsu paša argumentu, nevis vienkārši aizstāt jūsu paša oriģinālo saturu, šāda izmantošana, visticamāk, atbilst likumā paredzētajam citēšanas izņēmumam un nav nepieciešama atsevišķa autora vai izdevēja atļauja. Tomēr, ja plānojat izmantot ievērojami garāku fragmentu, piemēram, veselu nodaļu vai lielu grāmatas daļu, tas, visticamāk, pārsniegtu pieļaujamo citēšanas apjomu un jums būtu nepieciešams sazināties ar tiesību īpašnieku, lai iegūtu atsevišķu atļauju, iespējams, arī par atlīdzību. Ieteicams arī pievērst uzmanību tam, vai jūsu izmantošana neietekmē negatīvi autora vai izdevēja komerciālās intereses, jo tas ir viens no faktoriem, ko tiesa ņemtu vērā, ja rastos strīds par to, vai konkrētā citēšana bijusi samērīga un atbilstoša likumā paredzētā izņēmuma robežām.