Atbilde datums: 02.09.2026
Autortiesību likums Latvijā, saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām šajā jomā, nosaka, ka mantiskās autortiesības uz literāru darbu ir spēkā visu autora dzīves laiku un vēl septiņdesmit gadus pēc autora nāves, skaitot no nākamā kalendārā gada pēc autora nāves, neatkarīgi no tā, vai darbs ir publicēts autora dzīves laikā vai pēc tās. Šis septiņdesmit gadu termiņš ir samērā garš aizsardzības periods, kas dod iespēju gan autoram, gan viņa mantiniekiem gūt materiālu labumu no darba izmantošanas ilgu laiku pēc autora nāves. Attiecībā uz mantošanu — mantiskās autortiesības, tostarp tiesības uz atlīdzību par darba izmantošanu, ietilpst autora mantojuma masā un pāriet mantiniekiem saskaņā ar Civillikuma vispārējiem mantošanas noteikumiem, tas ir, vai nu pēc likumā noteiktās mantošanas kārtības, ja nav testamenta, vai saskaņā ar testamentā norādīto gribu, ja tāds ir sastādīts. Savukārt personiskās jeb morālās autortiesības, piemēram, tiesības uz autorības atzīšanu, principā nav mantojamas tādā pašā izpratnē, taču mantiniekiem parasti ir tiesības un pat pienākums aizsargāt autora godu un cieņu attiecībā uz darbu arī pēc viņa nāves. Kad noteiktais septiņdesmit gadu termiņš beidzas, darbs pāriet tā sauktajā sabiedriskajā jomā, kas nozīmē, ka jebkurš var to brīvi izmantot, reproducēt un publicēt bez atļaujas un bez atlīdzības maksāšanas, izņemot gadījumus, kad konkrētam izdevumam vai tulkojumam ir atsevišķas, jaunākas autortiesības, kas joprojām ir spēkā neatkarīgi no oriģinālā darba aizsardzības termiņa beigām.