Vai ir sodāms izplatīt viltus informāciju par konkrētu personu tiešsaistē?

Apzinātas, nepatiesas un cieņu aizskarošas informācijas izplatīšana par konkrētu personu Latvijā var radīt gan civiltiesisko, gan atsevišķos gadījumos arī krimināltiesisko atbildību, atkarībā no informācijas satura un tās izplatīšanas rakstura. No civiltiesiskā viedokļa Civillikums aizsargā personas godu un cieņu, un, ja izplatītā informācija ir gan nepatiesa, gan aizskaroša jūsu godam vai cieņai, jums ir tiesības celt prasību tiesā par goda un cieņas aizskāruma atzīšanu un morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī pieprasīt informācijas atsaukšanu vai atspēkojumu. Krimināllikums papildus paredz atsevišķu pantu par neslavas celšanu, kas attiecas uz apzināti nepatiesu un otras personas godu aizskarošu ziņu izplatīšanu publiski, un, ja izplatītā informācija atbilst šī panta sastāvam, iespējams iesniegt arī iesniegumu policijā par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, lai gan šādas lietas bieži tiek uzsāktas privātās apsūdzības kārtībā, kas nozīmē, ka jums pašam jāceļ prasība tiesā, nevis to automātiski dara valsts apsūdzība. Pirmais praktiskais solis neatkarīgi no izvēlētā tiesiskās aizsardzības ceļa ir rūpīgi dokumentēt izplatīto informāciju, veicot ekrānuzņēmumus ar redzamu datumu, avotu un autoru, jo sociālo tīklu saturs var tikt dzēsts vai rediģēts, un šie pierādījumi būs izšķiroši jebkurā turpmākā procesā. Ieteicams arī sazināties ar attiecīgo sociālā tīkla platformu, ziņojot par saturu, kas pārkāpj to lietošanas noteikumus par aizskarošu vai nepatiesu informāciju, kas dažkārt var novest pie satura ātrākas noņemšanas, kamēr paralēli izvērtējat formālu tiesisko soļu īstenošanu, konsultējoties ar juristu par piemērotāko pieeju jūsu konkrētajai situācijai.