Kā rīkoties, ja kļūstu par pikšķerēšanas krāpšanas upuri un zaudēju naudu?

Pikšķerēšana jeb phishing, kad krāpnieki izliekas par uzticamu iestādi, lai izkrāptu pieejas datus, ir plaši izplatīts noziedzīgs nodarījums, kas Latvijā tiek kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un nesankcionētu piekļuvi datu apstrādes sistēmai, un tas, ka jūs kļuvāt par upuri, negatīvi neietekmē jūsu tiesības rīkoties pret sekām, taču ir svarīgi rīkoties ātri. Pirmais un vissteidzamākais solis ir nekavējoties sazināties ar savu banku, lai bloķētu konta pieeju un, ja iespējams, apturētu vai atsauktu veikto pārskaitījumu, jo dažos gadījumos, ja rīkojaties ļoti ātri, naudu vēl var izdoties bloķēt, pirms tā tiek galīgi izņemta no saņēmēja konta. Attiecībā uz jūsu tiesībām uz kompensāciju no bankas, kā jau iepriekš minēts kontekstā ar neautorizētiem darījumiem, situācija šeit ir nedaudz sarežģītāka, jo Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums paredz, ka banka var atteikties atlīdzināt zaudējumus, ja tiek pierādīts, ka klients rīkojies ar rupju neuzmanību, piemēram, ievadot savus pieejas datus acīmredzami aizdomīgā, viltus mājaslapā, tāpēc bankas gala lēmums par atlīdzināšanu būs atkarīgs no konkrētiem apstākļiem un tā, cik acīmredzama bija krāpšanas shēma. Neatkarīgi no bankas lēmuma, ieteicams nekavējoties iesniegt iesniegumu Valsts policijā par notikušo krāpšanu, pievienojot visu pieejamo informāciju, tostarp saņemto e-pastu un viltus mājaslapas adresi, ja to atceraties, jo tas var palīdzēt gan jūsu individuālajā lietā, gan plašākā izmeklēšanā pret konkrēto krāpniecisko shēmu. Turpmāk ieteicams vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi rūpīgi un nekad neievadīt pieejas datus, sekojot saitēm no e-pasta vēstulēm, bet gan atverot bankas mājaslapu tieši, ierakstot adresi pārlūkā pašrocīgi.