Atbilde datums: 02.08.2026
Kriminālprocesa likums nosaka konkrētas lieciniekam pienākumus un tiesības, un ir svarīgi tās izprast pirms nopratināšanas, lai jūs varētu pareizi un droši rīkoties šajā procesā. Vispārīgi lieciniekam ir pienākums ierasties uz uzaicinājumu un sniegt patiesas liecības par viņam zināmajiem apstākļiem, un apzināti nepatiesu liecību sniegšana pati par sevi ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Krimināllikumu, tāpēc ir svarīgi runāt patiesi un precīzi, cik vien iespējams atceroties notikušo. Tomēr Kriminālprocesa likums paredz arī svarīgu izņēmumu — jums nav pienākuma sniegt liecību, kas varētu vērsties pret jums pašu vai jūsu tuviniekiem, kas nozīmē, ka, ja kāds konkrēts jautājums varētu novest pie jūsu paša kriminālatbildības, jums ir tiesības atteikties uz to atbildēt, atsaucoties tieši uz šīm tiesībām. Attiecībā uz jurista klātbūtni, lieciniekiem, atšķirībā no aizdomās turētajiem, formāli nav automātisku tiesību uz aizstāvja klātbūtni tādā pašā apjomā, taču jums ir tiesības pieaicināt juristu, kas var jums palīdzēt izprast jautājumus un konsultēt jūs par jūsu tiesībām nopratināšanas laikā, un praktiski ieteicams to darīt, īpaši, ja situācija ir sarežģīta vai jums ir aizdomas, ka jūsu statuss procesā varētu mainīties. Ir vērts arī zināt, ka, ja nopratināšanas gaitā izrādās, ka jūsu loma faktiski ir plašāka nekā vienkārša liecinieka, izmeklētājam ir pienākums pārtraukt nopratināšanu kā liecinieku un ievērot procesuālās garantijas, kas attiecas uz aizdomās turēto, tostarp tiesības uz aizstāvi un tiesības klusēt pilnībā. Ieteicams pirms nopratināšanas pierakstīt visu, ko atceraties par notikušo, lai jūsu liecība būtu pēc iespējas precīzāka un konsekventa, kā arī, ja rodas šaubas par konkrētu jautājumu piemērotību, nekautrēties lūgt laiku konsultācijai ar juristu pirms atbildes sniegšanas.