Atbilde datums: 30.06.2026
Civillikums Latvijā paredz vispārēju principu, ka līgumi var tikt noslēgti gan rakstiski, gan mutiski, gan pat ar konkludentām darbībām, kas skaidri norāda uz pušu gribu uzņemties saistības, un rakstiska forma pēc noklusējuma nav obligāta priekšnoteikums līguma spēkā esamībai, izņemot gadījumus, kad likums tieši prasa noteiktu formu konkrētam līguma veidam, piemēram, nekustamā īpašuma pirkuma līgumam vai dažiem citiem īpaši nozīmīgiem darījumiem. Tas nozīmē, ka jūsu mutiski noslēgtā vienošanās par pakalpojuma sniegšanu principā ir juridiski saistoša, un jūsu paziņas apgalvojums, ka bez rakstiska līguma jums nav nekādu tiesību, juridiski nav pareizs vispārējā gadījumā. Tomēr praktiskā problēma mutiskiem līgumiem ir pierādīšanas grūtības, jo strīda gadījumā jums būs jāpierāda gan tas, ka vienošanās vispār pastāvēja, gan tās precīzi nosacījumi, tostarp saskaņotā samaksa, un bez rakstiska dokumenta šo pierādīšanu var būt sarežģītāk veikt. Iespējamie pierādījumi var ietvert liecinieku liecības, ja kāds bija klāt vienošanās brīdī, elektronisko saraksti, piemēram, īsziņas vai ziņojumus, kuros minēta vienošanās vai jau veiktais darbs, kā arī jebkādus citus netiešus pierādījumus, piemēram, ja jūs jau esat sācis vai pabeidzis pakalpojuma sniegšanu, kas pats par sevi liecina par kādas vienošanās esamību. Ja jums izdodas savākt pietiekamus pierādījumus, jums ir tiesības celt prasību tiesā par līgumsaistību izpildi, tas ir, samaksas piedziņu, pamatojoties uz Civillikuma vispārējiem noteikumiem par saistību tiesībām. Šī situācija ir arī labs atgādinājums, ka nākotnē, pat neformālās vienošanās gadījumos, ir vērts vismaz apmainīties ar īsu rakstisku apstiprinājumu, piemēram, e-pastā vai īsziņā, kas fiksē galvenos vienošanās nosacījumus un var būtiski atvieglot iespējamo strīdu risināšanu nākotnē.