Atbilde datums: 01.07.2026
Latvijas Civillikums tieši atzīst ne tikai vecāku, bet arī citu tuvinieku, tostarp vecvecāku, tiesības uz saskarsmi ar bērnu, ja šāda saskarsme ir bērna interesēs, un šis regulējums ir izveidots tieši tāpēc, lai aizsargātu bērna saikni ar plašāko ģimeni, nevis pieļautu, ka šī saikne tiek patvaļīgi pārtraukta vecāku savstarpēju konfliktu dēļ. Tas nozīmē, ka vecākiem nav absolūtu, neierobežotu tiesību pilnībā izslēgt vecvecāku no bērna dzīves bez pamatota iemesla, kas saistīts ar bērna labklājību, piemēram, ja vecvecāka rīcība faktiski kaitētu bērnam. Ja vecāki labprātīgi atsakās nodrošināt saskarsmi, pirmais solis ir mēģināt situāciju risināt sarunu ceļā, iespējams, iesaistot bāriņtiesu kā starpnieku, jo bāriņtiesām ir kompetence izšķirt ģimenes strīdus par saskarsmes tiesībām un tās var sniegt ieteikumus vai pat pieņemt lēmumu par pagaidu saskarsmes kārtību. Ja vienošanās ar vecākiem un bāriņtiesas iesaiste nedod rezultātu, jums kā vecvecākam ir tiesības celt prasību tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu, kurā tiesa izvērtēs, vai un kādā apjomā saskarsme ar jums atbilst bērna interesēm, ņemot vērā iepriekšējo saskarsmes vēsturi, jūsu attiecības ar bērnu un konfliktu iemeslus starp jums un vecākiem. Ieteicams sagatavot pierādījumus par iepriekšējo ciešo un pozitīvo saskarsmi ar mazbērniem, piemēram, fotogrāfijas, saraksti vai liecinieku liecības, kas apstiprina, ka saskarsmes turpināšana būtu bērnam labvēlīga.