Atbilde datums: 22.08.2026
Neautorizētu maksājumu gadījumus regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kas Latvijā pārņem Eiropas Savienības prasības par patērētāju aizsardzību maksājumu pakalpojumu jomā, un šis regulējums paredz, ka principā par neautorizētu darījumu radītajiem zaudējumiem atbild maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tas ir, banka, ja vien nav pierādīts, ka jūs pats esat rīkojies krāpnieciski vai ar rupju neuzmanību neievērojis maksājumu instrumenta lietošanas noteikumus, piemēram, apzināti izpaudis PIN kodu vai kartes datus trešajām personām. Tas, ka fiziskā karte visu laiku bijusi pie jums, liecina, ka darījumi, visticamāk, veikti, izmantojot nozagtus vai citādi iegūtus kartes datus tiešsaistē, nevis pašu fizisko karti, un šāda situācija principā ir klasificējama kā neautorizēts darījums, par kuru atbildība primāri gulstas uz banku. Likums paredz, ka jums ir pienākums informēt banku par neautorizētu darījumu bez nepamatotas kavēšanās, ko jūs jau esat izdarījis, un pēc tam bankai ir pienākums nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām, atmaksāt jums neautorizētā darījuma summu, izņemot gadījumus, kad bankai ir pamatotas aizdomas par krāpšanu no jūsu puses, ko tai jāpierāda. Ja banka atsakās atmaksāt naudu vai novilcina procesu, ieteicams pieprasīt rakstisku lēmumu ar pamatojumu un pēc tam iesniegt sūdzību Latvijas Bankai, kas izskata patērētāju sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī, ja nepieciešams, vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību.