Ko darīt, ja pēc dzīvokļa pirkuma atklājas pārdevēja noklusēti trūkumi?

Civillikums paredz pārdevēja atbildību par pārdotās lietas, tostarp nekustamā īpašuma, slēptajiem trūkumiem, tas ir, tādiem trūkumiem, kas pastāvēja jau īpašuma pārdošanas brīdī, bet nebija acīmredzami vai viegli konstatējami parastas, saprātīgas pārbaudes laikā, ko pircējs varēja veikt pirms pirkuma. Ja pārdevējs zināja par konkrēto trūkumu, piemēram, apkures sistēmas problēmām vai mitruma bojājumiem, un apzināti to noklusēja, neinformējot jūs, tas ir īpaši nozīmīgs apstāklis, jo šāda apzināta noklusēšana pastiprina pārdevēja atbildību un var pat radīt pamatu prasīt līguma atcelšanu, nevis tikai kompensāciju, atkarībā no trūkuma smaguma un tā, cik lielā mērā tas ietekmē īpašuma izmantojamību vai vērtību. Pirmais praktiskais solis ir dokumentēt atklātos trūkumus, iegūstot, ja iespējams, neatkarīga speciālista, piemēram, būvinženiera vai attiecīgā jomā, atzinumu, kas apstiprina trūkuma esamību, tā iespējamo rašanās laiku un to, ka tas nebija acīmredzams parastas apskates laikā, jo tas ir svarīgs pierādījums, lai noteiktu, vai trūkums patiešām kvalificējas kā «slēpts» juridiskā izpratnē. Ar šo dokumentāciju ieteicams vērsties pie pārdevēja ar formālu, rakstisku pretenziju, kurā aprakstāt konstatētos trūkumus un pieprasāt vai nu trūkumu novēršanas izmaksu kompensāciju, vai, smagāku trūkumu gadījumā, cenas samazināšanu vai pat līguma atcelšanu, atsaucoties uz Civillikuma normām par pārdevēja atbildību par slēptajiem trūkumiem. Ja pārdevējs atsakās atzīt savu atbildību vai piedāvāt taisnīgu risinājumu, jums ir tiesības celt prasību tiesā, kurā izšķiroša nozīme būs neatkarīga eksperta atzinumam par trūkuma raksturu, tā rašanās laiku un iespējamo pārdevēja zināšanu par to pirms pārdošanas. Ir vērts arī pārbaudīt konkrētā pirkuma līguma tekstu, jo dažreiz līgumos ir iekļautas klauzulas par pārdevēja atbildības ierobežošanu, kuru spēkā esamība un piemērojamība konkrētajā situācijā arī jāizvērtē.