Vai eksportam uz valstīm ārpus ES jāievēro īpaši ierobežojumi?
- 13.08.2026
Mans uzņēmums plāno regulāri piegādāt preces klientam citā valstī, un vēlamies noslēgt ilgtermiņa piegādes līgumu. Vēlos saprast, kādi ir galvenie elementi, kas jāiekļauj šādā starptautiskā piegādes līgumā, lai skaidri noteiktu abu pušu pienākumus un mazinātu strīdu risku, ņemot vērā, ka darījums notiek starp dažādu valstu uzņēmumiem.
Starptautiska preču piegādes līguma sagatavošana prasa papildu uzmanību vairākiem aspektiem, kas nav tik izteikti nozīmīgi vietējos, viena valsts ietvaros noslēgtos līgumos, jo pārrobežu darījumos ir jāņem vērā gan piemērojamo tiesību izvēle, gan praktiski loģistikas un maksājumu aspekti, kas var būt sarežģītāki starptautiskā kontekstā. Pirmais svarīgais elements, kā jau minēts iepriekš saistībā ar piemērojamo tiesību jautājumu, ir skaidra piemērojamo tiesību un strīdu izšķiršanas kārtības izvēle, kas šajā gadījumā ir īpaši svarīga, jo starptautiskos preču pārdošanas darījumos, ja puses nav vienojušās citādi, var tikt piemērota arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, ko dēvē arī par Vīnes konvenciju, kas satur savus, no nacionālajām tiesībām nedaudz atšķirīgus noteikumus par pušu pienākumiem un atbildību, tāpēc svarīgi apzināties, vai šī konvencija ir piemērojama jūsu darījumam, un, ja nevēlaties to piemērot, to var tieši izslēgt līgumā. Otrs būtisks elements ir precīza piegādes nosacījumu definēšana, izmantojot starptautiski atzītos INCOTERMS noteikumus, kas standartizētā veidā nosaka, kurā brīdī pāriet risks un izmaksas no pārdevēja uz pircēju, kā arī kurš ir atbildīgs par transportēšanas, apdrošināšanas un muitas formalitāšu kārtošanu, jo šo standartizēto terminu izmantošana ievērojami samazina neskaidrību risku salīdzinājumā ar patstāvīgi formulētiem, neprecīziem piegādes nosacījumiem. Trešais svarīgais aspekts ir maksājumu nosacījumu un valūtas riska pārvaldības skaidra noteikšana, iekļaujot precīzu maksājuma valūtu, termiņus un, ja nepieciešams, mehānismu valūtas kursa svārstību riska pārvaldībai ilgtermiņa līgumos. Ceturtais aspekts, kas īpaši svarīgs starptautiskos darījumos, ir force majeure klauzula, kas jāpielāgo, ņemot vērā abu iesaistīto valstu specifiskos riskus, piemēram, iespējamos eksporta vai importa ierobežojumus, kas var atšķirties atkarībā no konkrētajām valstīm. Ņemot vērā šo līgumu sarežģītību, stingri ieteicams to izstrādāt kopā ar juristu, kas specializējas starptautiskajā komerctiesību jomā un pārzina gan piemērojamo starptautisko regulējumu, gan abu iesaistīto valstu specifiku.
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas ziņojumus, apkopotu analīzi un citus mērķus. Jūs varat iepazīties ar mūsu sīkdatņu politiku< / A>. Ja piekrītat sīkdatņu izmantošanai, noklikšķiniet uz "Pieņemt".