Kā tiek noteikta bērna dzīvesvieta pēc vecāku šķiršanās?

Latvijas tiesībās, atšķirībā no izplatītā priekšstata, likums nenosaka automātisku priekšrocību mātei attiecībā uz bērna dzīvesvietas noteikšanu — Civillikums un Bāriņtiesu likums paredz, ka izšķirošais kritērijs vienmēr ir bērna intereses, nevis vecāka dzimums, un tiesa vai bāriņtiesa vērtē katru situāciju individuāli, ņemot vērā vairākus faktorus. Ja vecāki paši nespēj vienoties par bērna dzīvesvietu, jautājumu izšķir tiesa, kas ņem vērā tādus apstākļus kā katra vecāka spēju nodrošināt bērnam stabilu, drošu un attīstībai labvēlīgu vidi, esošo emocionālo saikni ar bērnu, bērna paradumus un ierasto vidi, tostarp skolu un draugus, kā arī, ja bērns ir pietiekami nobriedis, iespējams, arī paša bērna viedokli, ko var noskaidrot ar bāriņtiesas vai psihologa starpniecību. Pirms vēršanās tiesā ieteicams izmantot arī mediācijas iespēju, kas Latvijā ir pieejama saskaņā ar Mediācijas likumu un bieži ļauj vecākiem panākt vienošanos ģimenes strīdos bez ilgstoša un emocionāli smaga tiesas procesa, kas var būt īpaši svarīgi, saglabājot pēc iespējas labākas attiecības starp abiem vecākiem bērna interesēs. Ja tiesāšanās tomēr kļūst nepieciešama, tiesa var pieaicināt arī bāriņtiesu, lai tā sniegtu atzinumu par bērna dzīves apstākļiem pie katra no vecākiem, apmeklējot abu vecāku mājokļus un izvērtējot situāciju klātienē. Ieteicams jau iepriekš sagatavot pierādījumus par savu spēju nodrošināt bērnam labvēlīgus apstākļus, piemēram, par dzīves apstākļiem, ienākumiem un ikdienas iesaisti bērna audzināšanā, jo tiesa vērtēs faktisko situāciju, nevis tikai deklaratīvus apgalvojumus.