Advokats-lv.com 
Ko darīt, ja esat kļuvis par krāpniecības upuri Latvijā?
Krāpniecība kļūst arvien biežāka arī Latvijā – gan tiešsaistē, gan telefoniski, gan sadzīvē. Saskaņā ar Valsts policijas datiem, 2023. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 10 000 krāpniecības gadījumu, un šis skaits turpina pieaugt. Šajā rakstā uzzināsiet, kā rīkoties, ja esat kļuvis par krāpšanas upuri Latvijā, uz kādiem likumiem balstīties un kur meklēt palīdzību.
Krāpniecības definīcija Latvijas likumos
Latvijā krāpšana tiek regulēta Krimināllikuma 177. pantā:
“Par mantas vai tiesību iegūšanu ar apzinātiem meliem vai uzticības ļaunprātīgu izmantošanu paredzēts sods līdz pat brīvības atņemšanai.”
Ir vairāki krāpšanas veidi:
-
Internetkrāpšana (viltus preces, phishing, u.c.)
-
Investīciju krāpniecība un “ātrās peļņas” shēmas
-
Telefonkrāpnieki, kas izliekas par policiju vai banku
-
Identitātes zādzība
-
Nekustamā īpašuma īres krāpšana
-
Krāpšana sociālajos tīklos
Ko darīt, ja jūs esat apkrāpts – soli pa solim
1. Pārtrauciet jebkādu saziņu ar krāpnieku
Neatbildiet uz e-pastiem, ziņām vai zvaniem, un nekādā gadījumā neveiciet papildu maksājumus.
2. Saglabājiet visus pierādījumus
Pierakstiet saziņu, ekrānšāviņus, maksājumu izrakstus, telefona numurus, interneta adreses – jebkuru informāciju, kas var palīdzēt izmeklēšanā.
3. Ziņojiet policijai
Varat to izdarīt:
-
Tiešsaistē: https://www.latvija.lv
-
Personīgi tuvākajā Valsts policijas iecirknī
-
Zvanot: 110 (tūlītējas briesmas gadījumā)
4. Informējiet savu banku
Ja esat pārskaitījis naudu, sazinieties ar banku, lai mēģinātu apturēt maksājumu vai atgūt līdzekļus.
5. Ziņojiet Datu valsts inspekcijai (ja noplūduši personas dati)
Vietne: https://www.dvi.gov.lv
Tālr.: +371 67 22 31 31
Jūsu tiesības kā krāpniecības upurim
Latvijas normatīvie akti paredz vairākas iespējas krāpniecības upuriem:
-
Kriminālprocesā – jūs varat būt atzīts par cietušo, un jums ir tiesības uz mantiskā kaitējuma kompensāciju (Kriminālprocesa likums, 22. pants).
-
Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība – ja jūsu ienākumi ir zem noteiktā līmeņa, varat saņemt bezmaksas jurista palīdzību (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums).
-
Psiholoģiskā palīdzība – pieejama Valsts probācijas dienesta un nevalstisko organizāciju ietvaros.
-
Tiesības uz informāciju – jums ir tiesības būt informētam par lietas gaitu, piemēram, izmeklēšanas statusu.
Statistika Latvijā (2023. gads)
-
Kopā reģistrēti 10 482 krāpšanas gadījumi
-
60% gadījumu saistīti ar interneta vidē notikušiem darījumiem
-
Vidējais kaitējums vienai personai: 1 250 eiro
-
Lielākā daļa upuru bija vecumā 30–55 gadi
Kur vērsties pēc palīdzības Latvijā
| Institūcija | Palīdzība | Kontakti |
|---|---|---|
| Valsts policija | Kriminālprocesa uzsākšana, izmeklēšana | www.vp.gov.lv |
| Datu valsts inspekcija | Datu aizsardzība, identitātes zādzības | www.dvi.gov.lv |
| PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) | E-komercijas sūdzības, pakalpojumu sniedzēju pārbaude | www.ptac.gov.lv |
| Juridiskās palīdzības administrācija | Bezmaksas juridiskā palīdzība | www.jpa.gov.lv |
| Krīžu un Konsultāciju centri | Psiholoģiskā un praktiskā palīdzība | www.krize.lv |
Kā sevi pasargāt nākotnē – ieteikumi
-
Nekad nesniedziet savus personas vai bankas datus nepārbaudītām personām vai saitēm
-
Pārbaudiet pārdevēja vai uzņēmuma reģistrāciju UR datu bāzē
-
Lietojiet drošas maksāšanas metodes (piemēram, PayPal ar pircēja aizsardzību)
-
Regulāri pārskatiet savus konta izrakstus
-
Apmāciet sevi un ģimeni atpazīt visbiežāk sastopamās krāpšanas metodes
Kopsavilkums – Rīcības plāns krāpniecības gadījumā
-
Pārtrauciet kontaktu ar krāpnieku
-
Saglabājiet visus pierādījumus
-
Ziņojiet policijai
-
Sazinieties ar savu banku
-
Meklējiet juridisko un psiholoģisko palīdzību
Krāpšanas gadījumā svarīgākais ir ātri rīkoties. Jo ātrāk jūs ziņosiet par notikušo, jo lielākas iespējas atgūt līdzekļus un apturēt krāpnieku darbību.
5 
