Kā ārvalstniekam pareizi nokārtot mantojuma lietu Latvijā?

Mantošanas procesu Latvijā, neatkarīgi no mantinieka pilsonības, regulē Civillikums, un principā ārvalstu pilsoņiem ir tādas pašas mantošanas tiesības kā Latvijas pilsoņiem, ja mantojuma atklāšanās vieta, tas ir, mirušā pēdējā dzīvesvieta, ir bijusi Latvijā vai ja mantojuma masā ietilpst Latvijā esošs nekustamais īpašums, kas parasti nozīmē, ka Latvijas tiesības tiek piemērotas mantošanas procesam neatkarīgi no mantinieka pilsonības. Process sākas ar vēršanos pie zvērināta notāra Latvijā, kas ir kompetentā persona mantojuma lietu kārtošanai un mantojuma apliecību izsniegšanai, un jums kā ārvalstu mantiniekam parasti būs jāiesniedz papildu dokumenti, tostarp jūsu personu apliecinošs dokuments, radniecību apliecinoši dokumenti, kas var būt jālegalizē ar apostille, ja tie izdoti ārvalstīs, kā arī, iespējams, zvērināts tulkojums, ja dokumenti nav latviešu vai citā notāram saprotamā valodā. Attiecībā uz nekustamā īpašuma mantošanu ārvalstu pilsoņiem principā nepastāv īpaši ierobežojumi mantošanas ceļā iegūta īpašuma reģistrēšanai uz sava vārda, atšķirībā, piemēram, no dažiem ierobežojumiem, kas var pastāvēt attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi ar pirkuma darījumu, taču ir vērts to precīzi pārbaudīt attiecībā uz konkrēto īpašuma veidu, ja mantojumā ietilpst lauksaimniecībā izmantojama zeme. Pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas un notāra veiktās izvērtēšanas jums tiks izsniegta mantojuma apliecība, kas ir juridiskais pamats jūsu īpašuma tiesību reģistrēšanai Zemesgrāmatā, ja mantojumā ietilpst nekustamais īpašums. Ja jums nav iespējas personīgi ierasties Latvijā visa procesa laikā, varat pilnvarot Latvijā dzīvojošu personu vai juristu veikt nepieciešamās darbības jūsu vārdā, izmantojot iepriekš minēto pilnvaras noformēšanas kārtību ārvalstīs esošām personām.